GMail: Sagrupēsim ienākošo pastu (atkal)

Meklējiet savus homēriskos smieklus. Ja nevar atrast homēriskos, der arī histēriskie. "The inbox has gone Google. Again." Google pašironija ir vietā - jā, ATKAL! Nepietika mums ar e-pastu grupēšanu pēc prioritātēm, nu jau ir jauna ideja, kā var grupēt e-pastus, un testēšana kā parasti notiks lauka apstākļos. Kas vēl dauza galvu pret galdu par jauno dizainu, meklējiet spilvenu - jūsu galva to var neizturēt.

Nu, labi, pagaidām vēl galvu nedauziet, jo mans e-pasts izskatās vēl pa vecam. Šo jauko iespēju varēšot arī izslēgt, un lietot klasisko izskatu. Bet, tātad, ideja - ir primārā ienākošo e-pastu pastkastīte, un tad ir citas: sociālo tīklu paziņojumi, komercpiedāvājumi, atjauninājumi un sazin kas vēl ienāks prātā GMail izstrādātājiem. Kopā tiek runāts par piecām, un varēšot pat izvēlēties kuras redzēt, un kuras nē. Epastus varēšot pārvilkt no vienas grupas uz otru, norādīt pie sūtītāja kurā grupā viņa sūtītos e-pastus tu gribi redzēt u.t.t. Vienvārdsakot, leiputrija. Tuvāko nedēļu laikā viss šis jaukums būs pieejams gan pārlūkā, gan arī telefonā.

Google Keep

Google ir izveidojies vēl vienu super-puper aplikāciju, kas strādā uz visām tavām ierīcēm. Un, ko tu domājies, par cik tas nav saistīts ar autortiesībām, tas viss ir pieejams globāli. Kā viņi ir izvēlējušies nosaukumu, gan pagaidām man nav versiju.

Vispirms video.



Tagad daži kritiski vārdi.Tas, ka tas viss ir mobilajām ierīcēm (Android 4.0, lai kāda našķa vārdā viņš tur saucas), un lietojams uz visām tavām ierīcēm, to jau, šķiet, nav pat vairs vērs pieminēt. No video īsti saprast nevar, un instalēt vēl nav bijis drosmes, bet jautājums Google - kad beidzot būs normāls uzdevumu saraksts? Ok, ir, piemēram, GTask, kas nav Google izstrādāta aplikācija, bet izmanto Google servisus, bet tomēr ir mazliet jocīgi, ka kalendārs ir, bet normāla uzdevumu saraksta, bez vajadzības ieslēgt kādu eksperimentālu rīku, vai pārslēgties uz angļu valodu, joprojām neesmu novērojis. Iespējams, šis ir solis šinī virzienā. Bet, varbūt arī nav.

Lietojams uz visām tavām ierīcēm, kā tad. Varbūt kaut kādā super duper publiskā tīklā tas viss strādā labāk, bet sēžot aiz trejdeviņi atslēgām, pat ar visu Chrome tas viss izskatās pēc kantainām teksta kastītēm, kurās pat īsti neko iebakstīt nevar, jo lapa ik pa brīdim grib pārlādēties. Tas jau ož pēc, "šis tas strādā uz visām tavā īpašumā esošajām ierīcēm, ekskluzīvi tavā mājas tīklā".

Varbūt tikai man ir pašsaprotami, ka atcerēties nopirkt pienu, vai barību kaķim, varētu būt aktuāli ne tikai man, līdz ar to, ja ne visu, tad kaut ko gribētos koplietot ar citiem dzīves un sadzīves partneriem. Kaut kā pagaidām pēc tā pat neož, un Google Docs pagaidām ir panaceja. Nu, vai vismaz SMS.

Ok, divi labi vārdi - fotoattēlu pievienošana savām piezīmēm, kas nav nekāds pārsteigums, un arī balss ieraksts, kas patiesībā arī ir visai loģiski. Mēģināt iebakstīt tekstu, teiksim, ātrā solī ejot cauri stacijas tunelim, tas varētu būt visai izaicinošs pasākums. Sarunāties ar savu telefonu, protams, arī ir visai jocīgi, bet vismaz ērtāk.

Google Reader ir miris, lai dzīvo...?

Google resursu un produktu konsolidācija sāk izskatīties pēc vājprāta lēkmēm. Google ir paziņojis, ka 2013. gada 1. jūlijā Google Reader izbeigs savu pastāvēšanu. Tiem, kas nav sapirkuši aifōnus, vai nav sajūsmā par Facebook nīgrā kaķa bildēm, rodas jautājums - kas būs vietā? Google nesniedz atbildi uz šo jautājumu, vien piedāvā iespēju pieglabāt savu RSS plūsmu datus XML failā.

Kādu gabaliņu Google+?

Interneti runā, ka tas ir vēl viens neveikls mēģinājums piedabūt cilvēkus pie Google+, kas ir mūsu jaunais melnai. Kas gan īsti neatbilst patiesībai, jo Facebook joprojām spēj ne tikai saglabāt savas pozīcijas, bet audzēt savu smieklīgo bildīšu šārētāju skaitu. Tie, kuri ir iemācījušies ignorēt ziņas par kārtējo G+ Hangout ar kādu amerikāņiem svarīgu personu, drošvien, nezina, kā G+ aizstāt Google Reader, un es esmu šo nezinīšu skaitā. Varbūt doma ir tāda, ka visi informācijas radītāji metīsies reģistrēties G+, un tur izvietos saites uz saviem rakstiem, blogiem un bilžu galerijām.

Alternatīvas

Lai arī visādi eksperti stāsta, ka RSS mirst, sociālie tīkli man vairāk ir iespēja pakacināt draugus un paziņas, vai "pasist putnus" nedēļas nogalēs ziemas periodā. Spēja izfiltrēt un atrast ko vērtīgu kopējā interneta atkritumu izgāztuvē drīzāk ir veiksme, nekā likumsakarība. Twitter? Jā, protams, iešu es sēžot tramvajā spiest tavu ļoti svarīgo ziņu, kas ir izlasāma kādā reklāmām un Flash piebāztā portālā par to, ka Daugavpils mazie susuri iziet sagatavošanās kursus ceļojumam uz Marsu. Facebook? Jā, šērojam laiku, un ceram vinnēt kārtējo iPad, romantiskas vakariņas lielveikala ēdināšanas ķēdē, vai ceļojumu uz Barselonu. Citiem vārdiem sakot, apgalvojums par to, ka RSS mirs, man personīgi atgādina acīmredzamā konstatāciju, ka arī cilvēces intelekts jau sen neglābjami mirst. Bet, protams, katram sava antiutopija, un gan jau septiņdesmito gadu fantastiem būs vien taisnība, ka cilvēka apziņa pastāvēs neatkarīgi no fiziskās čaulas, un viss radošais un domājošais potenciāls pārcelsies uz virtualitāti. Nav tālu līdz domājošai jūrai. Tikmēr tādi paviāni kā es paliks uz šīs grēcīgās zemes, un kurinās šos virtualitātes elles katlus, lai kādreiz domājošai un viedajai virtualitātei uzdotu pašu galveno dzīves jautājumu, uz kuru saņems atbildi - četrdesmit divu. Jā, grozieties kā gribiet, bet troļļi dzīvos virtuālajā pasaulē, nevis fjordos, ar to būs jāsamierinās.

Netvibes

Spriežot pēc apraksta un bildēm, tas ir kaut kas līdzīgs iGoogle. Tādas informatīvas joslas ar laika ziņām, kalendāru, RSS plūsmu u.c. nu ļoti svarīgu informāciju, kurai ir nepārtraukti ir jāseko līdzi. iCal liek domāt, ka ābolistu komūna par šo rīku jau ir informēta, tādējādi tālākās pūles to aprakstīt ir veltas. Ak, jā, daudzas funkcijas ir par maksu, protams.

Yahoo! Pipes

Šis ir kaut kas unikāls. Pavirša iepazīšanās liek domāt, ka šo var lietot pieredzējuši datorlietotāji ar priekšzināšanām kādā nebūt datubāžu modulēšanas rīkā. Kādēļ es vispār šim pievērsu uzmanību? Jo Yahoo! fenomens man vienmēr licies kaut kas īpašs. Tāda deviņdesmito sākuma piegarša.

Feedly

iPhone, iPad, Android, Kindle? Tas ir interesanti. Un viņam ir arī Chrome spraudnis, paplašinājums? Nu, kas nu tak hrōmam tur ir, tās tipa aplikācijas. Un, kas interesanti, var fiksi vēl paspēt piereģistrēties, un ievilkt saturu no mirstošā Google Reader. Tā tīti vizuāli jau it kā smuks. Neesmu arī pagaidām manījis, ka šis kaut kur naudu prasītu.

Flipboard

iPhone, iPad, Android, Kindle Fire, Nook? Šķiet interneta pārlūku šie entuziasti nelieto. Izskatās pēc žurnāla, bet kopumā - Get the App. Uz ko gribās atbildēt - get satisfied yourself.

NewsBlur

Web? Protams, visi Androidi un aifōni arī, bet tur ir web. Vizuāli kaut kas līdzīgs Google Reader, tikai tur nav tikai RSS, bet arī iespēja vienkārši tā pat caurskatīt kaut kādas lapas bez RSS. Savdabīgs veidojums, bet testa versija neizlikās pārāk jestra.

Nu, un protams viss pārējais, ko mums piedāvā interneti. Have fun!

Chromebook Pixel

Google ir izlaidis jaunu Cromebook, un saucās viņš Chromebook Pixel. Viss tāds skārienjutīgs un kruts. Kas īpaši likās interesanti, ka Google ir atvēzējies uz apgalvojumu, ka šim klēpjdatoram ir krutākais ekrāns kāds klējdatoriem jebkad ir bijis.Visai ambiciozs apgalvojums.

Chrome: JAM

Latviešu valodā saka "džemot"? Drošvien jau, ka saka. Vismaz neviens cits latviskāks vārds man prātā nenāk. Katrā ziņā tam visam nav nekāda sakara ar ievārījuma ballīti, bet ar vēlmi sanākt kopā, un uzspēlēt kādu melodiju. Kas zina, varbūt sanāk kāds hīts, ko iedziedāt vairākās valodās?

Lūk, Google priekš Chrome pārlūka ir izveidojis tādu servisu, kas saucās JAM with Chrome. Tikt pie līguma ar Guntaru Raču (lai gan, visādi var gadīties), jauna albuma un izpārdotiem stadioniem šis rīks nepalīdzēs, tomēr jautram piektdienas vakaram ko pavadīt mājās pie datora, kad nekā labāka nav ko darīt, derēs gana labi. Atšķirībā no citiem tehnoloģiskiem risinājumiem, kas mūziķiem palīdz kopā džemot ar interneta starpniecību spēlējot īstus instrumentus, šis ir Google eksperiments, tāpēc virtuālos instrumentus var pārvaldīt ar peli un klaviatūru. Vienvārdsakot, mīlīgs nieciņš, kas vēl vienā veidā palīdz nosist laiku, un, varbūt, pamudināt tomēr nocelt no skapjaugšas to noputējušo ģitāru.

ChromeBook goes Slayer

Pilni interneti pieraudāti ar stāstiem, ka Google savā Helovīna Chromebook reklāmā ir ķērusies mazus bērnus baidīt ar Slayer "Reign in Blood". Tā arī neatradu Google bloga ierakstu, varbūt izņemts, bet video tiešām ir Google Chrome YouTube kanālā.

Nu, ko...
"Roses are gay, 
violets are gayer,
fuck this poem 
and listen to Slayer!"

Google datu centri

Lūk, šis ja ir interesanti. Vai tu esi redzēji, kur tiek glabāti tavi e-pasti, tavas bildes, smieklīgo kaķu video u.c.? Te nu ir vietā teiciens, ka labāk ir vienreiz redzēt, kā tūkstoš reizes dzirdēt. Ar Google Maps palīdzību var izstaigāt datu centra apkārtni, ofisu un nedaudz ielauzties arī serveru telpā, un sameklēt Star Wars klonu. Tie, kam patīk lasīt, var izlasīt Wired rakstu par ekskursiju. Slinkākie noskatās video.

Google Maps: okeāna dzīlēs

Kādu laiku nekas šeit nav rakstīts. Nav jau tā, ka jaunumu nav bijis vispār. Ir bijuši cepieni par jauniem aparātiem, kādai tiesas prāvai, vai kāds no produktiem banāli ir mainījis vārdu, tomēr nekā šausmīgi aizraujoša. Google joprojām mēģina izlikties, ka Google+ ir krutāks par Facebook, ar visiem saviem iepriekšējiem servisiem mēģina panākt, lai cilvēki to arī lietotu, veic mārketinga aktivitātes, kas jau sen zināmus produktus pasniedz jaunā iepakojumā, un vispār konsolidē savu zoodārzu. Vienvārdsakot, visi mēs tādi mobili un nepārtraukti pieslēgti internetiem, ar jaunākajiem telefoniem, kas spēj pavilkt nebeidzamos uzlabojumus un atjauninājumus, uzņemt augstas kvalitātes attēlus un video. Internetā mēs iegādājamies ne tikai mūziku, filmas un grāmatas, bet arī džinsus, kedas un mēnešbiļeti sabiedriskajā transportā, un, ja tomēr mums tas hotdogs tomēr ir jāiegādājas benzīntankā, maksājumu veicam pietuvinot savu jaunāko smārfōnu bankas terminālim.

Tomēr arī parastajam datorkastes lietotājam no provinces tiek kāds prieciņš. Kā zināms, Google Maps arī Latvijas teritorijā beidzot ir pieejams Street View. Google Maps kļūst arvien telpiskāks, tas ir iekarojis gan vairākas iekštelpas, gan uzkāpis kalnos. Atliek vien ielīst jūras dzelmē, kas arī tagad ir izdarīts, un ir iespēja aplūkot jūras bruņurupučus un zivis.. Zemāk video par procesu.

Chrome OS: Chromebox

Chrome OS, kā izrādās, nestāv uz vietas. Tas kļūst ātrāk, labāks un vispār, ir foršs. Kā mēs jau zinām, tad jau kādu laiciņu atpakaļ pārdošanā ir palaisti Chrome OS darbināti, un Google Chromebook brendoti portatīvie datori. Laiks pienācis ir kaut kam stacionārākam, tāpēc nu ir parādījusies diezgan smuka kastīte ar nosaukumu Chromebox.

Kas patīkami, to visu var iegādāties Eiropā. Nu, ne akurāt pa taisno Latvijā, bet tomēr - Eiropā. Līdz ar to baudīt visas Google servisu priekšrocības uz speciāli šiem servisiem veidotas operētājsistēmas un aparātiem. Nu, gandrīz visus. Nav dzirdēts, ka, piemēram, Google Music būtu palaista ārpus ASV.

Tālāk, atkārtošana - zināšanu māte. Video par to, cik tas viss ir ātrs, drošs un foršs.

Google telefona prototips

Sakarā ar patentu kariem starp Google un Oracle, noslēpuma plīvurs ir noņemts pirmajam Android telefona prototipam, kurš taustāmu veidolu gan nav ieguvis. Interesanti ir tas, ka šis prototips līdzinājies tā brīža "smārfōnu" etalonam BlackBerry (sveiciens HTC Cha Cha lietotājiem). Tas bija laiks, kad pasaule vēl nebija iepazinusi iPhone.

Protams, jābūt reliģiskam fanātiķim, lai stūrgalvīgi neatzītu, ka tieši iPhone ir izraisījis bakstāmtelefonu histēriju, un hercu, pikseļu un funkciju uzskaitījumam nav principiālas nozīmes. Rezultātā, kāds pārsteigums, primais Google telefons Nexus One ar Androis operētājsistēmu bija "tačskrīns". Nexus One pārdošanā parādījās vairāk kā trīs gadus vēlāk, salīdzinot ar iPhone. Tirgū, protams, jau bija HTC un Samsung ierīces ar "tačskrīniem".

Fakts kā tāds, protams, ir interesants. Kas mani visvairāk pārsteidza ir sekojošais teikums: "These images should finally put to rest the “who copied who” discussion that exists between iPhone and Android users." Ir tāda diskusija? Protams, ja reiz rakstā tiek uzsvērts, ka Google telefona pirmais prototips kopēja BlackBerry, tad acīm redzot par šo tēmu ir satraukums. Uz šādu pozicionējumu gribās pajautāt - un pēc kā būtu bijis jāizskatās Google telefona pirmajam prototipam? Pēc "G" burta ar kursorsvirām? Ņemot vērā, ka Google joprojām nav aparātu ražotājs, kas skaidri redzams ir produktos ar Google brendu, Google telefona protatips 2006. gadā kas līdzinātos iPhone, liktu aizdomāties par rūpniecisko spiegošanu. Citādi, ir visai loģiski, ka biznesa sakaru aparāts tiek izstrādāts balstoties uz aktuālajām tirgus tendencēm. Esmu lasījis rakstu pa dizaina universālajām pazīmēm, kad telefons izskatās pēc telefona, un ledusskapis - pēc ledusskapja, un ir jāuzmanās, ko ļaut patentēt dizainā, un ko nē. Tāpēc tā saucamais "discussion" man izskatās pēc pašu izdomātu problēmu risināšanas. Tas, ka korporācijas tiesājas ir izskaidrojams ar to, ka tur runa, tomēr, ir par naudu. Protams, arī tēlam un "leģendai" ir nozīme noieta tirgos, bet gribās teikt - nebarojiet trolli. Tā visa nozīme nonivelēsies tiklīdz beigsies uz reliģiju balstīti kari.