Psiholoģiskie aspekti
Vispirms noskaidrosim, kāpēc cilvēkiem zūd dati, pat ja mēs dzīvojam tik tehnoloģiski progresīvā laikmetā. Tikai apzinoties problēmas patiesos iemeslus, mēs varam cerēt efektīvi risināt šo problēmu, nevis tikai tērēt naudu gadžetiem, un mērīties ar higabaitiem, herciem u.c. tehniskām lietām. Un galvenā problēmas sakne ir tā, ka cilvēki ir tizli. Tas ir pilnīgi nopietni. Visi ir dzirdējuši teicienu, ka īsti vīri bekapus netaisa. Kad mēs šo teicienu atceramies? Pareizi - kad kādam ir radušās kādas problēmas. Ko mēs darām pēc tam? Apzvēram sev, ka sāksim taisīt rezerves kopijas saviem datiem. Ar ko tas beidzas? Ar to pašu, ar ko beidzas jaunā gada apņemšanās atmest smēķēšanu, mazāk ēst saldumus, iet uz sporta zāli u.c. Ir viena ukraiņu pasaka, kurā pelmeņi paši izvārtījās krējumā, un pēc tam leca mutē. Aptuveni šādi vajadzētu notikt datu rezerves kopēšanai, un ne tikai tai, lai tā būtu efektīva. Vēl cilvēka tizlums slēpjas tanī, ka tam ir tuva prokrastinācija. Ja tev šodien darbiņš darāms, atliec to uz parītdienu, un tev būs divas brīvas dienas. Arī finansiāli mēs nekādi nespējam atlicināt naudiņu kādai lietai, kas nenes tūlītēju efektu. Alus? Tas uzreiz labi veldzē slāpes un uzlabo omu. Disks datu rezerves kopijai - tur vajag saņemties, un gan jau rīt vēl nekas slikts nenotiks. Un vēl nedod dies mums vēl ir kāda fleška, kur var iekopēt kursa darba kopiju, tad jau šis pagaidu risinājums noteikti solās būt mūžīgs. Un kā mēs varam cīnīties ar visu šo cilvēka tizlumu? Saņemšanās būs vajadzīga, tur nu neko darīt. Bet var rast salīdzinoši lētus un ērtus risinājumus.
Mākoņošana
Tā saucamā mākoņošana, protams, ir kaut kas vairāk par bilžu glabāšanu internetos, bet koncentrēsimies šoreiz uz to, ka dati atrodas tur, kaut kur nezināmajā un nesaredzamajā izplatījumā. Tam visam nesaredzamajam un nezināmajam pamatā ir lieli skapji ar vadiem, kurus pieskata lielu kompāniju darbinieki, saņemot par šo visu pieskatīšanu bargu naudu. Arī viņi, protams, ir cilvēki, un arī viņi ir tizli, bet teikšu kā ir - ja man vajadzētu uzšūt bikses, es drīzāk izvēlētos samaksāt šuvējai, nevis pirktu šujmašīnu. Viss spilgtāk šo ideju atspoguļo Chrome OS, kuras ideja ir tāda, ka lietotājam cietais disks tā īsti nav vajadzīgs. Apgalvojums pārspīlēts, bet varbūt ar laiku gan tehnoloģijas attīstīsies, gan cilvēki pieradīs, un šis apgalvojums būs 100% patiess. Arī veci cilvēki ir iemācījušies apieties ar mobilajiem telefoniem, un teju katrs jaunietis savējā ekrānā bakstās ar pirkstiem. Nu, varbūt nevajag arī trakot, un iesākumam sākt ar dokumentu rakstīšanu un glabāšanu Google Docs. Nestādos priekšā, kādas bībeles ir jāpieraksta, lai cilvēkam parastajam tur varētu aptrūkties ar bezmaksas vietu. Par papildus vietu maksāt? Jā, tā nudien ir psiholoģiska barjera, kas ir kārtējais cilvēka tizluma pierādījums. Kas ir dārgāk - pirkt diska vietu, vai pašus diskus? Ja kādam ir luste, var priekš sevis parēķināt. Atkarībā no veiksmes un talanta nobeigt tehniku, katram cipari var atšķirties. Kāpēc ir svarīgi arī Google Docs rakstīt? ļoti vienkārši. Jo faila augšupielāde prasa papildus darbības, un varam atgriezties pie iepriekšējās tēmas. Pazūd interneti? Un bieži tā gadās? Labi, ir arī tāda lieta kā DropBox, kas sola 100% pieejamību visam no visurienes, sinhronizāciju u.t.t. Var arī tā. Nu, un lai nebūtu tā, ka es apdalu kaut kādus tur Āboļu īpašniekus, cik nojaušu mākonis ir jaunais Apple trends. Bet neko vairāk par to nezinu, un Google un Dropbox risinājumus tas neatceļ arī ābolfaniem. Un te ir brīdis ievaidēties visiem paranoiķiem, kas uzskata, ka lielajām korporācijām nav nekā labāka ko darīt, kā lasīt jūsu kursa darbus, sarakstes ar draugiem, un pētīt jūsu ceļojumu bildes. Es teiktu, ka krieviem ir teiciens, ka no vilka baidīties, ir uz mežu nestaigāt. Bet, ja skatāmies uz situācijas saulaino pusi, vienmēr jau var nolīgt Ošena duci, un doties uz kādu Indijas tuksnesi iznīcināt to serveri, kurā jūs jaunības stulbumā esat noglabājis savu personīgo informāciju.
NAS
Jā, jā, atkal kaut kādi burtiņi. Bet nav tik traki kā RAID, ko gan arī ir vērts zināt, lai vismaz NAS iegādes gadījumā ieliktu pareizo ķeksi. NAS atšifrējas kā Network Attached Storage, un faktiski ir ārējais cietais disks, kas ir pieslēdzams tīklam. Šādas sistēmas sākušas ražot ne tikai tās kompānijas, kas visā šinī disku biznesā ir specializējušās jau gadiem, bet arī mūsu telefonu, ledusskapju un televizoru brendi. Pēc būtības tā ir tāda rūcoša kaste ar diskiem, kas atgādina tādu maziņu stacionāro datoriņu, un viņas vienīgā funkcija un mērķis dzīvē ir glabāt jūsu datus. Ok, funkciju viņai ir mazliet vairāk, un to visi var nokonfigurēt tā, lai tu saviem ekseļiem, kas atrodas zem gultas vai šķūnīti, varētu piekļūt arī atrodoties Meksikā, bet mēs tomēr par rezerves kopēšanu. Savukārt rezerves kopēšana tur faktiski nenotiek. Tehniski gan notiek, bet tas nav tāds process, kur lietotājam būtu jākontrolē, jo to visu kontrolē vēl viens svešvārds - spogulis. Vai arī jau minētais RAID. Nu, lai arī kā viņš tur dzīvē saucas, vienmēr var pasaukt brālēnu, lai viņš saspiež tam jūsu NAS pareizās pogas, un tas spogulis strādātu, un jums tikai atliks turēt tur failus. Protams, tas nozīmēs nopirkt arī divus cietos diskus, ja nu gadījumā tie nenāk komplektā, jo visa maģija slēpjas faktā, ka jebkurš jūsu fails spogulī, raidā vai nasā atradīsies divos eksemplāros, tāpēc, ja viens no diviem diskiem vēlas ar skaļu vaidu nomirt, viss labums būs pieejams uz otrā diska. Un tad tik atliks ātri sameklēt nelaiķim aizvietotāju, lai nedod dies solidaritātes pēc to pašu neizdomā izdarīt arī otrs disks. Jā, ir svarīgi, protams, lai jūs par pēkšņi aizsaulē aizgājušo arī uzzinātu, bet kā to dabū zināt, tas atkal ir jāprasa brālēnam. Kopumā nav pats lētākais, taču visai glauns risinājums. Šis risinājums gan nepasargā no krītošiem ķieģeļiem, ugunsgrēka un plūdiem, kā arī varbūtības, ka vienā no simtstūkstosmiljardiem gadījumu abi diski nenomirs vienlaicīgi, bet tas lai paliek komētas un skorbuļa gaidītājiem.
Sinhronizācija uz ārējo disku
Ar NAS ir vēl viena psiholoģiska problēma. Tie faili tur ir jātur, bet mums jau patīk ar savu laptopiņu braukt uz vasarnīcu solitāri spēlēt, pie reizes ielādējot tanī bildes no pludmales. Un vispār, savs laptops ir kā sava kabata, un tur valdošais haoss ir mīļš. Glauns risinājums ir visādas sinhronizācijas programmas. Apple, piemēram, ir Time Machine. Priekš parastiem mirstīgiem Windows lietotājiem tādu drošvien ir miljons, un daudzas piedāvā veidot rezerves kopijas ne tikai failiem, bet arī visai operētājsistēmai. Es gan nezinu, vai man patiktos ķēpāties ar operētājsistēmas atjaunošanu iepriekšējā stāvoklī, un vienkāršāk nebūt nopirkt jaunu datoru, un kas zina, varbūt tam jau būs jauna operētājsistēmas versija. Taču failus saglābt gan vienmēr ir svētīgi. Pavisam vienkāršs risinājums no mūsu visu mīļā Microsoft ir SyncToy. Atliek izvēlēties visas mapes, kurās var iemaldīties kāds fails, ko būsiet radījuši patērējot savas dzīves stundas, un piemeklēt tām attiecīgu vietu uz ārējā cietā diska. Vēlams, protams, tīkla diska, kas vairs nav ļoti dārgi, jo izpaliek visādu vadu staipīšana, kas, kā mēs atceramies, ir vien garlaicīga rutīna, un var mūs atturēt no rezerves kopēšanas darbības veikšanas. Tad nu katram mapju pārim izvēlēties sinhronizācijas veidu pēc patikas un vajadzības. Vislabāk jau Echo, kas nodrošinās to, ka uz ārējā cietā diska pēc sinhronizācijas viss izskatīsies tieši tā pat kā jūsu laptopā. Bet, ja nu tiešām ir tāda spiedīga vajadzība pēc tā, ka uz ārējā cietā diska veiktajām manipulācijām būtu jāatspoguļojas jūsu datora, var jau slēgt iekšā sinhronizāciju abos virzienos. Es gan parasti izvairos no tik sarežģītām menedžmenta shēmām, un esmu hierarhijas piekritējs, tādēļ ticību pareizai divvirzienu sinhronizācijai pielīdzinu ticībai dievam, bet idejiski doma jau laba. Bet ja nav ne mazākās vēlmes kaut ko labot uz ārējā cietā diska, tad liekam Echo un miers. Ja kāds kaut ko ir mainījis vai kaut ko vēlējies glabāt jūsu sinhronizācijas mapē, pats lai atbild par sekām. Un, lai pavisam tas pelmenis pats mutē ielec, tad Scheduled Tasks kombinācijā ar Map Network Drive ir vienkārši sliņķu paradīze. Atliek vien izdomāt, cik bieži un kurā brīdī ir vēlme noslogot mājas tīklu ar datu kopēšanu, un cerēt, ka jūsu kaķis neizmetīs jūsu datoru pa 8. stāva logu, pirms jūsu vairākas stundas labotais kursa darbs būs piedzīvojis kārtējo sinhronizāciju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru